Turnīra noteikumi ir nežēlīgi – katru dienu notiek turnīrs, kurā nejaušības kārtībā tiek salozēti pretinieki, zaudētājs tās dienas turnīrs beidz, uzvarētājs turpina spēlēt līdz pirmajam zaudējumam. Un tā četras dienas pēc kārtas. Vienīgā iespēja beigt turnīru ātrāk ir uzvarēt kādu no dienas turnīriem, tādējādi nodrošinot sev tūres karti. Četras kartes tiek sadalītas šādi – katras dienas uzvarētājam pa vienai. Savukārt tie spēlētāji, kas zaudē kārtās līdz finālam, saņem kvalifikācijas turnīra reitinga puntus un šī reitinga līderi arī saņem tūres kartes. Šis formāts ir grūtāks nekā izklausās, jo Eiropas kvalifikācijas skolā piedalījās 245 dalībnieki, kas nozīmē, lai uzvarētu turnīrā, ir jāuzvar 7 vai 8 spēles augstā līmenī pēc kārtas.
Šāda paša formāta turnīrs notiek arī Apvienotajā Karalistē, kurā automātiski tūres karti sev nodrošina 8 spēlētāji (katras dienas finālisti). Kopumā Eiropā un Apvienotajā Karalistē tiek sadalītas 30 tūres kartes. 12 no tām tiek piešķirtas katras dienas uzvarētājiem/finālistiem, savukārt atlikušās kartes tiek sadalītas proporcionāli dalībnieku skaitam starp Eiropas un Apvienotās Karalistes reitinga līderiem. Tā kā Apvienotās Karalistes kvalifikācijas skola vēl tikai notiks, tad līdz pat Eiropas turnīra beigām nebija zināms, kāda ir zemākā vieta reitingā, kas jāieņem, lai nodrošinātu sev tūres karti. Šobrīd sociālajo tīklu sarunās tiek lēsts, ka 6-7 atlikušās tūres kartes tiks piešķirtas Eiropas spēlētājiem, un 11-12 UK spēlētājiem. Sīkāk par turnīru variet lasīt šeit.
Saprotot šo formātu, ir skaidrs, ka ikviens turnīra dalībnieks cīnās par to, lai uzvarētu pēc iespējas ātrāk un nebūtu jābendē nervi domājot un skaitļojot cik spēles ir jāuzvar, lai nodrošinātu sev karti. Madars gandrīz pabeidza turnīru tā otrajā dienā, kurā viņam izdevās iekļūt finālā, taču tajā spraigā spēlē tikai pēdējā legā nācās piekāpties iedvesmotam Maikam van Duivenbode, kurš tajā dienā rādīja lielisku sniegumu. Spēles protokolu un statistiku variet redzēt šeit.
Taču otrās dienas finālā, kā arī pārējo dienu lieliskais sniegums ļāva Madaram noslēgt ceturto dienu kā turnīra līderim ar 16 iegūtiem punktiem un nodrošināt sev tūres karti nākamajiem diviem gadiem. Patiesību sakot, Madars bija tik pārliecinošs visa turnīra līderis, ka jau ceturtās dienas vidū, spēlējot par iekļūšanu astotdaļfinālā, bija skaidrs, ka ir jānotiek lieliem brīnumiem un pārsteigumiem, lai Madars neiegūtu tūres karti.
Madars gan ir paškritisks un saka, ka nevarēja parādīt savu labāko sniegumu, taču Madara četru dienu vidējais 3-šautru rādītājs (85.72) ir ievērojami augstāks nekā kopējais turnīra 3-šautru vidējais (76.3), un pastāvīgi labais sniegums bija atslēga veiksmei šajā turnīrā. Tie, kam vairāk interesē skaitliskā šautriņu spēles puse, var apmeklēt dartconnect.com mājaslapu, kurā ir detalizēti spēļu protokoli, kā arī apkopoti statistikas dati.
Ir skaidrs, ka šāds panākums lika Madara telefonam karsti kūpēt no saņemtajiem apsveikumu zvaniem un ziņām, taču Madars bija atsaucīgs un piekrita atbildēt uz pāris mūsu jautājumiem, par ko viņam sakām lielu paldies! Mēs ar Tevi, Madar, ļoti lepojamies un ar nepacietību gaidām Tavus startus PDC tūres sacensībās!
Tad nu ar prieku piedāvājam jums interviju ar Madaru Razmu – Latvijas šautriņu spēlētāju, PDC tūres kartes ieguvēju!
“--Pirmkārt, kādas ir tavas šī brīža sajūtas?
Madars Razma: Protams, esmu priecīgs! Arī “skolas” (kvalifikācijas skolas turnīrs – red.) laikā un uzreiz pēc tās bija labi padarīta darba sajūta, bet tajā pašā laikā es apzinos, ka šī bija viena no retajām reizēm karjerā, kad gatavošanās posmā (ne)ieguldītais darbs negāja kopā ar sasniegto rezultātu. Šajā gadījumā par to priecājos, bet nelepojos un apzinos, ka tālāk es uz pieredzi un taktiskajām spēlītēm vien cauri netikšu.
--Vai ir kādas atšķirības sajūtās tagad un pirms diviem gadiem, kad pirmo reizi izcīnīji tūres karti?
M.R: Noteikti. Pirms diviem gadiem es pirms “skolas” domāju, ka tas būs vienkārši, kas vēlāk izrādījās neticami grūts pasākums. Šogad es braucu apzinoties, kas mani sagaida, bet beigās izvērtās nedaudz vieglāk kā biju domājis. Bet tas nenozīmē, ka bija viegli!
--Cik tieši grūts ir kvalifikācijas skolas turnīrs?
M.R: Divos vārdos – ļoti grūts! Rezultāti varbūt parāda nedaudz savādāk, bet uzskatu, ka pirmajā un pēdējā dienā man nebija tā labākā izloze. Tajā pašā laikā – otrajā un trešajā ļoti parocīga.
--Vai vari pāris vārdos aprakstīt, kā tu gatavojies kvalifikācijas skolai – psiholoģiski un fiziski?
M.R: Teikšu kā ir – pēdējā laikā trenējos maz, jo šobrīd vairāk esmu pievērsies ģimenei, kur arī atrodu sev nepieciešamo “dopingu” un motivāciju. Pēc palikšanas aiz pasaules čempionāta strīpas biju un joprojām vēl nedaudz esmu vīlies un iztukšots. Centos sevi dabūt uz šautriņu līnijas, bet bija grūti. Nedaudz sapurināja zaudējums “LDO Kausā”. Varbūt ne tik daudz zaudējums, cik parādītais sniegums, jo Kristaps (Kristaps Mickus, 2018. gada Latvijas reitinga līderis – red.) jau arī nav ar vienu roku ņemams.
--Kāds ir tavs šī turnīra spilgtākais iespaids (neskaitot tūres kartes iegūšanu)?
M.R: Vienmēr interesants ir Baltijas derbijs jeb spēles pret Dariusu! (Darius Labanauskas, Lietuvas vadošais šautriņu metējs, kurš arī ieguva PDC tūres karti uzvarot 4. dienas turnīru – red.) Arī Vācijā nebija garlaicīgi, kad pirmajā spēlē no 2:4 atspēlējos un uzvarēju ar 5:4. ( Spēles protokols pieejams šeit – red.) Diemžēl otrajā spēlē pat man teicama snieguma gadījumā nebija ļauts uzvarēt, lai “Nordic & Baltic” būtu vairāk tūres kartes. Lai arī es iesāku labāk, par laimi Darius vēlāk bija tik labs, ka man pat gribot īsti variantu nebija un nebūtu. (4. dienas spēle – red.)
--Kura spēle priekš tevis bija visgrūtākā/visinteresantākā/visspraigākā?
M.R: Patika pirmā spēle pret Dariusu. Savu adrenalīna daļu dabūju vēl vienā, otrā spēlē. Negribu teikt, ka visas “5:0” spēles bija garlaicīgas, bet bija arī tādas spēles, kurā dēļ pretinieka snieguma savu ierasto koncentrēšanos pazaudēju.
Psiholoģiski tāds grūtāks brīdis bija pirms pēdējās dienas, kad, neraugoties uz manu pārsvaru kopvērtējumā, nedaudz noraizējies biju gan. Darius divas dienas bija izstājies 1. kārtā, Džefrijs de Grāfs tāpat.. Tur viss varēja notikt!
--Kā pats vērtē savu sniegumu un vai sanāca parādīt labāko no sevis?
M.R: Savā ziņā statistika nemelo un tas, ka es vidējo punktu statistikas ailītēs esmu atrodams otrā desmita vidū ir pilnīgi objektīvs tam, kādā formā es šobrīd esmu. Apmierināts ar to neesmu, bet galvenais tomēr galu galā ir rezultāts.
Ja tantei būtu riteņi un, ja es būtu parādījis tādu sniegumu, ko gribēju, tad es jau pirmās dienas vakarā meklētu biļetes mājupceļam. Bet saliekot visus apstākļus kopā un paskatoties uz situāciju reāli, es uzskatu, ka izdarīju vairāk nekā gaidīju. Protams, neskatoties uz apstākļiem, tūres kartes licence bija mans mērķis. Jā, internetā rakstīju par sāpēm labajā plecā un tās nav nekādas atrunas sliktajam sniegumam. Sacensību laikā tas šautriņas neietekmēja vispār. Vienīgi bija zināma bijība pirms turnīra un tāpēc pēdējās 3 dienas netrenējos.
--Skatoties uz nākamajiem diviem gadiem profesionālajā šautriņu pasaulē, kas ir tas, ko tu vēlētos sasniegt, un vai esi uzstādījis sev konkrētu mērķi?
M.R: Es uz katru turnīru braucu cīnīties par visaugstākajiem mērķiem, arī par tiem, kuri kādam šķiet nereāli. Un tur nekas nemainīsies, lai kāda kondīcija man nebūtu. Šogad pat apstākļi varētu būt labāki, jo turnīru ir vairāk un nebūs lieli caurumi, kuros atslābt. Pērn tas nedaudz patraucēja.
Minimālais mērķis ir kvalificēties PDC pasaules čempionātm, kā arī saglabāt tūres karti pēc diviem gadiem. Lielais mērķis lai paliek pie manis:)
--Kādi būtu tavi 3 ieteikumi, kas būtu jāņem vērā citiem Latvijas šautriņu metējiem, kas sekoja līdzi turnīram un nodomāja:"varbūt man arī pamēģināt?"
M.R: Pirmkārt, ne tikai šeit, bet vienmēr un visur! Ir jābeidz čīkstēt un cerēt, ka pieredzējušie šautriņu metēji kļūs vājāki! Ja gribi rezultātu, ir jāiet trenēties un nav neviena cita labāka veida kā trenēties pret stiprākiem! Pat, ja es kļūtu vājāks, tad pārējie 200 nē un cik liela ir iespēja, ka arī pārējie būs švaki? Vienīgais švakais būsi tu pats!
Otrkārt, ir jābrauc uz sacensībām! Jau minēju, ka pats pēdējā laikā treniņiem kā tādiem biju pievērsies salīdzinoši maz. Bet startēšana turnīros man ir iedevusi tādu pieredzi, kura, tikai un vienīgi, mani izvilka Vācijā. Diemžēl startēšana tikai Baltijā arī 5 gadu laikā neiedos to pieredzi, ko var dabūt Eiropā pusotras sezonas laikā. Jāmāk tikai mācīties no kļūdām. Tomēr šeit Baltijā var iegūt gana lielu pārliecību, kas ļoti palīdz, jo trešā lieta, kuru man pašam vēl vajag iegūt – ticība un pārliecība! Nav jāiet uz baznīcu, bet pieejot pie mērķa ir sev galvā jāieskaidro, ka Tu iemetīsi to “180” vai izšķirošo dubulto. Un ir jātic, ka vari uzvarēt. Diemžēl brīžiem mani draugi man tic vairāk par mani pašu un šī būtu viena no galvenajām lietām, kuru vēlos sevī labot. :)
--Vai ir kas tāds, ko tev nepajautājām, bet ko tu noteikti gribētu pateikt saistībā ar šo turnīru un tūres kartes iegūšanu?
M.R: Vēlos tikai pateikties visiem, kuri man ir palīdzējuši šeit būt – ģimene, draugi, atbalstītāji. Viens nav karotājs!”
P.S. Fotogrāfija no PDC Nordic&Baltic Facebook profila
